Citādi Dziesmu svētki. Zemgale

Šogad tradicionālie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek neierastā laikā un formātā. Aicinām noskatīties dokumentālo stāstu cikla "Citādi Dziesmu svētki" otro sēriju par svētku dalībniekiem Zemgalē. 

Pēc viesošanās Latgales pusē, Māra Sleja turpina ceļu pie bērniem un jauniešiem Gardenē, Dobelē, Aizupē, Skaistkalnē un Iecavā, lai noskaidrotu, kā jaunieši jūtas šajā laikā un cik radoši piesātināts bijis aizvadītais gads.

Zemgalē mājo salīdzinoši vairāk tautas deju kolektīvu nekā citos vēsturiskajos novados – ap 113. Tāpēc pirmais pieturas punkts ir Gardene, kur Māru sagaida Agita Jansone, Gardenes pamatskolas un Bikstu kultūras nama BDK "Bikstēni" vadītāja un viņas audzēkņi. Gardenes dejotāji sevi ir parādījuši ļoti augstā līmenī un arī stingro ierobežojumu laikā nav sēdējuši dīkā, bet gan dejojuši attālināti un trenējušies divatā.

Savukārt Dobeles Valsts ģimnāzija ir Dziesmu svētku veterāni. Skolas koris "Sadziedi" darbojas kopš 1994. gada un ir piedalījies septiņos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kora vadītājs Raimonds Bulmers ir pārliecināts, ka svētki pastāvēs, kamēr vien skolās būs kori. Šogad "Sadziedi" jaunieši ne bez izaicinājumiem aizvadījuši mēģinājumus arī Zoom platformā, tāpēc ir patiesi priecīgi par kopābūšanu klātienē.

Aktīva kultūras dzīve ir arī Aizupē. Māra dodas uz Aizupes pamatskolu, lai smeltos motivāciju no atraktīvajiem Teātra sporta pulciņa audzēkņiem, kuriem prieka un jautrības nav trūcis arī attālinātajos mēģinājumos. Viņu vadītāja Sarmīte Freimane zina stāstīt, ka teātri piedalījušies Dziesmu svētkos jau kopš 19. gadsimta, lai piesaistītu publikas uzmanību.

Skaistkalnē Māra piedzīvo pārsteigumu, jo izrādās, ka Skaistkalnes pūtēju orķestra dalībnieki nav mūzikas skolu audzēkņi. Viņi instrumentu spēli apguvuši pašmācības ceļā, ar orķestra vadītāja Jāņa Kalniņa palīdzību un padomu. Orķestris nesmādē nevienu uzstāšanās iespēju – neskatoties uz kaimiņu iebildumiem mūziķi spēlējuši arī mājsēdes laikā.

Māras ceļojums noslēdzas Iecavā, pie pazīstamās folkloras kopas "Tarkšķi" un tās vadītājas Kristīnes Kareles. Tarkšķus no muzicēšanas nav atturējis arī aizvadītais gads, jo viņi vienmēr dzied, dejo, piedalās it visur un viņus paaudzēs vieno mīlestība pret mūzikas instrumentiem. Šajos laikos folkloristi ir īpaši aizrāvušies ar mandolīnas spēli, tai pieskaņojot krāšņus kostīmus, kādus iecavnieki nēsājuši pirms 100 gadiem.