Atgriezties

LAMPA 2020: Sabiedriskā vienotība nākamajā desmitgadē (EN)

Konferences / 02.09.2020

Daudzu pasaules valstu iedzīvotāji uzskata, ka starp dažādām sabiedrības grupām pastāv sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība. Šī pārliecība raisījusi plašas debates, kas dažviet pārvērtušās politiskos protestos un nemieros. Sabiedrības digitālā transformācija vērusi durvis jaunām informācijas apmaiņas un saziņas iespējām, kas lielu cilvēku grupu vidū var paspilgtināt izjusto netaisnības garšu.

Arī tādās Baltijas jūras reģiona labklājības valstīs kā Vācijā, ziemeļvalstīs un arīdzan Baltijas valstīs jūtama pieaugoša spriedze, sabiedrībai apspriežot valsts sociālo un ekonomisko politiku, kas, kā tiek uzskatīts, nereti palielina plaisu starp finansiāli turīgāko sabiedrības slāni un mazāk pārtikušām grupām.
Sabiedriskais līgums, kas vēsturiski bijis “ziemeļvalstu labklājības modeļa” un ekonomisko resursu pārdales stūrakmens, joprojām ir neskarts, taču to apdraud augošā ekonomiskā nevienlīdzība. Arī Latvijā pieaug neapmierinātība to sabiedrības grupu vidū, kas uzskata, ka resursu sadale ir negodīga, un pieprasa vērst pastiprinātu uzmanību uz publisko pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, uz veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Vārds “solidaritāte”, — kam ilgstoši piemitusi spēcīga ideoloģiskā konotācija, it īpaši Baltijas valstīs, — atkal atgriezies politiķu vārdu krājumā.


Rīko:
Friedrich-Ebert-Stiftung
Sadarbībā ar:
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā (NORDEN)

Vada:
Pauls Raudseps, žurnālists

Piedalās:
Nils Muižnieks, politologs un cilvēktiesību eksperts
Morten Hansen, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Ekonomikas departamenta vadītājs un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks
Liene Ozoliņa, politikas socioloģe
Olaf Groh-Samberg, socioloģijas profesors Brēmenes universitātē (Vācija)
Rādīt vairāk Rādīt mazāk